Jau gadiem ilgi rūpniecības roboti nodrošina vienkārša darba automatizāciju. Līdz šim tas nav izraisījis lielāku bezdarbu, taču tiek apgalvots, ka tas mainīsies.
Papildu labklājība tātad nonāks dažu cilvēku rokās – (lielo) uzņēmumu īpašnieku un vadītāju rokās. Sākotnēji atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem tātad vēl vairāk palielināsies. Vispirms savas darbavietas zaudēs mazāk izglītotie, un viņiem nebūs aizvietotāju. Nīderlandē viņi nonāks bezdarba drošības tīklā un sociālajā palīdzībā. Citās valstīs, piemēram, ASV, tas daudz ātrāk novedīs pie rūgtas nabadzības. Tāpēc nav grūti iedomāties, ka tas var izraisīt milzīgu neapmierinātību un varbūt pat revolūcijas. Cerams, ka tas ir tikai pārejas posms, kurā politikas veidotāji veic izmaiņas, lai ikviens varētu gūt labumu no paaugstinātas labklājības. Efektīvas politikas izstrāde un īstenošana ir izšķiroša nozīme šīs pārejas veidošanā.
Taču galu galā šo attīstību nav iespējams apturēt – vienkārši tāpēc, ka tas ir iespējams un ar mākslīgo intelektu un robotizāciju vienkārši var sasniegt lielu naudu un varu.
Ja galu galā arī augstāk izglītotie cilvēki mākslīgā intelekta dēļ tiks spiesti stāties bezdarbnieku rindās, valdībai būs jāiejaucas. To var izdarīt, pārdalot labklājību starp (līdz tam laikam) superbagātajiem un bezdarbniekiem. Tā kā nacionālajai valdībai vairs nebūs pietuvenas ietekmes uz daudznacionālajiem uzņēmumiem, tam būs nepieciešama sadarbība. Sāksim no pozitīvā skatpunkta, un galu galā izdosies to panākt. Mēs tad dzīvosim ar lielu brīvību, brīvo laiku un labklājību līdz brīdim, kad pēdējā darbavieta būs aizstāta ar viedākiem robotiem. Tajā brīdī vai tieši pirms tā ekonomika, kādu mēs to pazīstam, pazūd un viss kļūst par brīvu. Proti, roboti visu dara paši, ieskaitot izejvielu ieguvi, un tā kā viņi neprasa pretatlīdzību, viņi to dara bez maksas, 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā. Produktu un pakalpojumu cenas tātad kritīsies arvien zemāk, līdz tās galu galā būs nulle.
Ekonomika ir izzudusi, būt bagātam vairs nav jēgas, jo viss ir bez maksas.
Vai tad radīsies ēnu ekonomika, kāda tagad pastāv starp pagrīdi un virszemi, vai arī mēs mēģināsim izcelties citos veidos. Pašlaik es nezinu, ko es zinu – ka iepriekš minētais scenārijs ir reāls un ka mums ir jābūt gataviem gan periodam no šī brīža līdz ekonomikas izzušanai, gan periodam pēc tam.
Bet, ja mēs ar to rīkojamies pareizi, mēs varam sasniegt tieši to, ko vienmēr esam vēlējušies. Vairāk brīvā laika un pietiekami daudz ienākumu, lai dzīvotu skaistu un laimīgu dzīvi. Tāpēc es uzskatu, ka šī doma ir pūļu vērta, lai turpinātu investēt inovācijās.
Nesen šis Ekonomou izteica savu vīziju par to, kam ir jānotiek un arī notiks, ja mākslīgais intelekts daudzās jomās būs efektīvāks par cilvēkiem.