Robotikas ietekme uz ekonomiku.

Jau gadiem ilgi roboti rūpniecībā nodrošina vienkāršu darbu automatizāciju. Līdz šim tas nav izraisījis lielāku bezdarbu, taču tiek apgalvots, ka tas mainīsies.

Papildu labklājība tādējādi nonāks pie nedaudziem – (lielu) uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem. Sākotnēji atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem vēl vairāk palielināsies. Pirmie, kas zaudēs darbu, būs mazāk izglītotie, un viņiem nebūs aizstājēju. Nīderlandē viņi nonāks bezdarbnieku pabalstu un sociālās palīdzības tīklā. Citās valstīs, piemēram, ASV, tas daudz ātrāk novedīs pie rūgtas nabadzības. Tāpēc nav grūti iedomāties, ka tas var izraisīt milzīgu neapmierinātību un varbūt pat revolūcijas. Cerams, ka tas ir tikai pārejas posms, kurā politikas veidotāji veiks pielāgojumus, lai ikviens varētu gūt labumu no palielinātas labklājības. Efektīvas politikas izstrāde un īstenošana ir izšķiroša, lai veidotu šo pāreju.

Taču galu galā šo attīstību nav iespējams apturēt, vienkārši tāpēc, ka tas ir iespējams un ar AI un robotizāciju var sasniegt daudz naudas un varas.

Labklājības pārdale

Tātad, ja galu galā arī augsti izglītotie tiks spiesti kļūt par bezdarbniekiem mākslīgā intelekta dēļ, valdībai būs jāiejaucas. To var izdarīt, pārdalot labklājību starp (līdz tam laikam) superbagātajiem un bezdarbniekiem. Tā kā nacionālajai valdībai vairs nebūs pietiekamas ietekmes uz starptautiskajām korporācijām, tas prasīs sadarbību. Pieņemsim, ka viss būs labi un cilvēki galu galā spēs to panākt. Mēs tad dzīvosim ar lielu brīvību, brīvo laiku un labklājību līdz brīdim, kad pēdējais darbs būs aizstāts ar viedākiem robotiem. Tajā brīdī vai tieši pirms tam ekonomika, kādu mēs to pazīstam, izzudīs un viss būs par brīvu. Roboti taču ražo visu, ieskaitot izejvielu ieguvi, un, tā kā viņi neprasa pretī nekādu atlīdzību, viņi to dara bez maksas, 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā. Tādējādi produktu un pakalpojumu cenas turpinās kristies, līdz beidzot tās būs nulle.

Un kas tālāk?

Ekonomika ir izzudusi, būt bagātam vairs nav jēgas, jo viss ir par brīvu.

Vai tad radīsies ēnu ekonomika, kāda tagad pastāv starp apakšpasauli un virspasauli, vai arī mēs mēģināsim izcelties citos veidos? Šobrīd es nezinu, bet zinu, ka iepriekš minētais scenārijs ir reāls un ka mums ir jābūt gataviem gan periodam starp šo brīdi un ekonomikas izzušanu, gan periodam pēc tam.

Bet, ja mēs ar to rīkosimies pareizi, mēs varam sasniegt tieši to, ko vienmēr esam vēlējušies. Vairāk brīvā laika un pietiekami daudz ienākumu, lai dzīvotu skaistu un piepildītu dzīvi. Tāpēc es uzskatu, ka ir vērts turpināt investēt inovācijās.

Nesen šis Ekonomou sniedza savu redzējumu par to, kas ir jādara un kas arī notiks, kad AI daudzās jomās būs efektīvāks par cilvēkiem.